Projektu definē kā visu meža apsaimniekošanas pasākumu un darbību īstenošanu projekta teritorijā kreditēšanas periodā. Projektu var īstenot nepārtraukti vairāku sertifikāciju laikā. Savukārt sertifikācijas veido to meža atjaunošanas platību summa, kurās pasākumi tika uzsākti vienlaicīgi un tādējādi tika uzsākta CO2 piesaistīšana. Projekta ilgums aptver visu šajā projektā iekļauto sertifikāciju periodu.

Minimālais atsevišķo apakšapgabalu lielums sertifikācijā ir 0,5 hektāri. No 50 hektāru platības sertifikācijā eva sedz šīs sertifikācijas audita izmaksas. Izmantojot grupu sertifikāciju, vairākiem meža īpašniekiem ir iespēja veikt nelielu platību revīziju kopā, lai sasniegtu 50 hektāru platību.

Sertifikācijas apakšapgabalus var telpiski nodalīt. Tomēr tiem jāatrodas vienā un tajā pašā izaugsmes apgabalā.

Atjaunošanai izvēlētās koku sugas tiek uzskatītas par piemērotām vietai un noturīgām pret klimata pārmaiņām saskaņā ar "atzītiem zinātniskiem ieteikumiem". Atbilstoši ieteikumi ir, piemēram, meža attīstības veidi, valsts mežu stādīšanas koncepcijas, federālo zemju atbalsta koncepcijas, meža pētniecības institūtu ieteikumi u. c.

Katrā apakšplatībā jābūt vismaz trim koku sugām. Viena koku suga var aizņemt no 10 % līdz 50 % platības. Zinātniskie ieteikumi (piemēram, WET) pieļauj lielāku proporciju. Koku sugas, kas ir cietušas neveiksmi sausuma stresa vai slimības dēļ, kā arī dabiski atjaunotās koku sugas, kas nav piemērotas vietai, var veidot ne vairāk kā 20 % no platības. Teritorijai nezināmu koku sugu īpatsvars nedrīkst pārsniegt 20 %. Vienas koku sugas nesajauktas platības nedrīkst pārsniegt 0,5 hektārus atkarībā no kopējās platības. Koku sugas, kas aizņem mazāk nekā 10 % no platības, ir atļautas, bet netiek ieskaitītas minimālajā skaitā.

Ja monitoringa un ar to saistītās pārbaudes laikā vai jebkādā citā veidā (piemēram, līguma atcelšanas dēļ) atklājas, ka projekts netiek īstenots saskaņā ar projekta scenāriju, t. i., jo īpaši, ka projekta scenārijā paredzētais eva kvotu daudzums nav sasniegts vai nav sasniegts pilnībā, tas uzskatāms par iztrūkumu.

Ja iztrūkumu rada faktori, kurus meža īpašnieks var ietekmēt, meža īpašniekam ir jākompensē iztrūkums (riska sfēra WB). Ja iztrūkumu rada faktori, kurus meža īpašnieks nevar ietekmēt, to kompensē eva, izmantojot permance buferi (eva riska sfēra).

Ja meža īpašnieks pārdod savu zemi un nodod to trešajai personai vai ja meža īpašnieks nomirst, meža īpašniekam vai viņa mantiniekiem ir īpašas atcelšanas tiesības. Ja līgumattiecības tiek izbeigtas, atceļot līgumu pirms kreditēšanas perioda beigām, izplatītie sertifikāti par šo platību ir jāatdod eva. Ja sertifikāti jau ir pārdoti, to vietā jāiegādājas eva sertifikāti no citiem projektiem. Pienākums izmaksāt kompensāciju neattiecas uz gadījumiem, kad līgumu pārņem jaunais zemes īpašnieks.

Sertifikācija attiecas uz to projekta apakšjomu skaitu, attiecībā uz kuriem vienlaikus ir apstiprināts, ka tie atbilst standarta prasībām. Šiem apakšapgabaliem tiek aprēķināts arī papildu CO2 samazinājums, kas tiek sadalīts sertifikātu veidā. Sertifikātus var pieprasīt nepārtraukti projekta ietvaros. Tādu pašu apakšapgabalu sertificēšanu sauc par sākotnējo sertificēšanu, bet turpmākās to pašu apakšapgabalu pārbaudes sauc par atkārtotu sertificēšanu.

Pēc meža atjaunošanas meža īpašnieks vai nolīgtais pakalpojumu sniedzējs iesniedz sertifikācijas pieteikumu, izmantojot eva sertifikācijas platformu. Pēc tam tiek veikts audits, izmantojot dokumentu pārbaudi un apmeklējot platības uz vietas. Pēc sekmīgas pabeigšanas aprēķinātie klimatiskie rādītāji tiek izplatīti sertifikātu veidā eva reģistrā.

Meža īpašnieki var apvienoties, lai izveidotu projekta grupu, kurā ir vismaz 2 un ne vairāk kā 12 meža īpašnieki. Grupas kopējai platībai jābūt vismaz 50 hektāriem (metode "01 - meža atjaunošana") vai 150 hektāriem (metode "02 - meža reorganizācija"), un platības nedrīkst atrasties tālāk par 150 km viena no otras. Ja meža īpašnieki pieder pie kopīgas mežsaimniecības apvienības saskaņā ar BWaldG 15. pantu, maksimālo 12 dalībnieku skaitu nepiemēro.

Vidēji meža īpašnieks saņem vienreizēju maksājumu aptuveni 110 sertifikātu apmērā par hektāru visā projekta īstenošanas laikā. Tomēr šis daudzums ir ļoti atkarīgs no vietas faktoriem un plānotajām projekta darbībām.

Meža īpašnieks var pārdot sertifikātus pircējiem (uzņēmumiem) brīvprātīgajā oglekļa tirgū (VCM). Kā starpniekus var izmantot arī projektu konsultantus un/vai sertifikātu tirgotājus. Projektu konsultanti bieži vien pārņem arī sertifikātu tirdzniecību.

Tad meža īpašniekam ir "jāatmaksā" sertifikāti, ja viņš izmanto savas īpašās atcelšanas tiesības vai ja ir radies iztrūkums, ko viņš būtu varējis novērst.

Vācijas Federatīvā Republika ir izvirzījusi vērienīgus klimata aizsardzības mērķus, un meža ekosistēmai ir būtiska nozīme šo mērķu sasniegšanā. Pētījumi jau liecina, ka mežu atjaunošanai un Vācijas mežu reorganizācijai ir nepieciešams privātais kapitāls.

Klimata pārmaiņām noturīgu mežu atjaunošana parasti ir dārgāka nekā pašreizējā prakse, un tāpēc meža īpašniekiem bieži vien ir grūtāk to īstenot, neraugoties uz labiem nodomiem - ienākumi no klimata sertifikātiem piedāvā līdzfinansējuma iespēju un paātrina klimatam pielāgotu mežu atjaunošanu un pārveidi ar lielāku koku sugu daudzveidību.

Mežiem, kas ilgtermiņā kalpos kā oglekļa piesaistītāji, nepieciešama lielāka noturība pret klimata pārmaiņām. Tomēr šī paaugstinātā noturība pret klimata pārmaiņām neveidojas pati no sevis, jo meži ir "lēnas ekosistēmas": Ar klimata pārmaiņu prasībām pielāgotiem klimata aizsardzības projektiem mēs šo noturību veidojam un iegūstam laiku un pārsvaru, lai cīnītos pret klimata katastrofu.

1 tonnas CO2 ekvivalenta absorbēšanas jaudas pārvēršana vērtspapīros.

Ex-ante sertifikāti tiek izsniegti pirms faktiskā klimata rādītāju sasniegšanas, pamatojoties uz prognozi. Tie ir solījums, ka tiks sasniegti attiecīgie klimatiskie rādītāji, un tos izsniedz projekta sākumā.

Ex-post sertifikāti tiek piešķirti pēc tam, kad ir sasniegti klimatiskie rādītāji, un to pamatā ir reāli, izmērāmi un pārbaudāmi rezultāti, kas sasniegti pēc projekta darbību īstenošanas.

eva ex-ante sertifikāti ir dinamiski: tie tiek apstiprināti projekta sākumā (ex-ante), kas nozīmē, ka pircējs ir pārliecināts, ka CO2 samazināšanas rādītāji tiks pierādīti soli pa solim līdz projekta termiņa beigām (20-30 gadi). Uzraudzības un pārbaudes procesu ietvaros, kas notiek ik pēc pieciem gadiem, šos sertifikātus pakāpeniski pārbauda (ex-post) atbilstoši faktiski pierādītajiem klimata rādītājiem.

Pastāv tiesiskais regulējums, kas nosaka mežu atjaunošanu, taču likumu esamība automātiski nenodrošina to, ka zinātniski pamatotie klimata aizsardzības mērķi tiek faktiski sasniegti. Turklāt tiesiskais pienākums atjaunot mežus neparedz konkrētas koku sugas vai koku sugu skaitu. Piemēram, tīru egļu mežaudzi var atjaunot teritorijā, kurā klimata pārmaiņu dēļ tīra egļu mežaudze jau ir izzudusi: Šādā gadījumā meža noturība pret klimata pārmaiņām nepalielināsies - mežs nav drošs pret tādiem ar klimata pārmaiņām saistītiem riskiem kā sausuma stress, sausums vai vaboļu invāzija un nerada nekādu klimatisko papildināmību. Turklāt kalamitāšu izraisītās izcirstās platības šobrīd ir tik daudz un lielas, ka federālās zemes pašas vairs nespēj ievērot savus meža atjaunošanas termiņus un pienākumus, un tas nozīmē, ka, apsverot tiesisko papildināmību, vairs nav jāņem vērā spēkā esošās juridiskās prasības.

Vācija ir izvirzījusi vērienīgus mērķus klimata jomā, lai līdz 2050. gadam panāktu klimatneitralitāti, un to sasniegšanai būtu jāveicina arī pāreja uz klimatnoturīgiem mežiem. Vācijas valdības prognožu ziņojums jau tagad liecina, ka nepieciešamais mežu konversijas temps un juridiskā prasība par mežu atjaunošanu netiks sasniegta - tādējādi klimata aizsardzības projektu juridiskā papildināmība ir pašsaprotama.